Latvijas sporta sabiedrību ceturtdien sasniegusi skumja ziņa – 73 gadu vecumā mūžībā aizgājusi viena no visu laiku izcilākajām pasaules basketbolistēm Uļjana Semjonova. Informāciju par leģendārās sportistes došanos aizsaulē apstiprinājusi Latvijas Basketbola savienība (LBS).
Semjonovas vārds basketbola pasaulē ir kļuvis par sinonīmu nepārspējamībai un sportiskajam sīkstumam, atstājot neizdzēšamas pēdas Latvijas un starptautiskā sporta annālēs.
TTT zelta ēras simbols un Latvijas lepnums
Uļjanas Semjonovas karjera bija cieši saistīta ar leģendāro Rīgas “TTT” komandu, kurā viņa spēlēja un dominēja laikā no 1968. līdz 1987. gadam. Šajā periodā viņa bija neapstrīdama gan sava kluba, gan Latvijas izlases līdere.
Viņas vadībā “TTT” sasniedza virotnes, kas mūsdienu sportā šķiet gandrīz neiespējamas – Semjonova ir vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionvienību kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja. Tāpat viņa četras reizes kļuva par PSRS Tautu spartakiādes čempioni, pierādot savu pārākumu pār visām tā laika spēcīgākajām komandām.
Globāla mēroga sasniegumi un starptautiskā atzinība
Semjonovas dominance nebija ierobežota tikai Eiropas mērogā. Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa kļuva par divkārtēju olimpisko čempioni, trīs reizes izcīnīja pasaules čempiones titulu un desmit reizes kļuva par Eiropas spēcīgāko basketbolisti. Viņas sasniegumi tika novērtēti visaugstākajā līmenī:
1993. gadā: Kā pirmā eiropiete viņa tika uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā (ASV) – šī sporta veida šūpulī.
1999. gadā: Viņas vārds tika ierakstīts Sieviešu basketbola Slavas zālē.
2007. gadā: Starptautiskā Basketbola federācija viņu iekļāva FIBA Slavas zālē.
Šie apbalvojumi apliecināja, ka Uļjana bija ne tikai gara augumā, bet arī personībā un meistarībā, kļūstot par globālu basketbola ikonu.
Dzīve pēc lielā sporta: Rūpes par citiem
Pēc spožās sportistes karjeras beigām Semjonova neatstāja sportu pavisam, bet gan pievērsās sociālajai darbībai. Viņa izveidoja un ilgstoši vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu (LOSF). Viņas galvenais uzdevums un misija bija palīdzēt sporta veterāniem, kuriem pēc karjeras beigām bieži vien klājās grūti gan veselības, gan materiālā ziņā. Viņa organizēja atbalstu, medicīnisko palīdzību un sociālās garantijas tiem, kuri reiz nesa Latvijas vārdu pasaulē, tādējādi demonstrējot lielu sirsnību un cilvēcību.
Bērnības saknes un darba tikums
Uļjana Semjonova dzimusi 1952. gada 9. martā un savus pirmos soļus pretim lielajai dzīvei spēra Latgalē – vecāku mājās Medumos, Daugavpils rajonā. Tieši lauku vidē viņā tika ielikts stingrs pamats – darba mīlestība un atbildības sajūta. Viņa pati savulaik atzina, ka ģimene jau kopš bērnības mācījusi: jebkurš darbs, ko uzsāc, ir jāpaveic godīgi, ar maksimālu atdevi un līdz pašam galam. Šīs īpašības viņa pārnesa uz basketbola laukumu, kur nekad nepiekāpās grūtību priekšā.
Semjonovas dzīves moto balstījās maksimālismā. Savās atmiņās viņa neslēpa, ka basketbols sākotnēji šķitis kā vieglprātīga nodarbe, līdz viņa to patiesi iemīlēja caur “TTT” komandas garu. Viņa uzsvēra, ka komandas meitenes bija labākās draudzenes, kas spēja viena otru atbalstīt visgrūtākajos brīžos.
Viņa strādāja bez atelpas – gadu no gada, mainot kluba sezonu pret izlases nometnēm, bez atvaļinājumiem. “Vienmēr domāju par komandas prestižu, par kārtējā titula izcīnīšanu,” viņa teica. Zaudējums viņai bija nevis vienkārši neveiksme, bet gan liels kauns, jo pret savu darbu un tautas cerībām viņa izturējās ar visdziļāko nopietnību. Pat tad, kad veselība vēlākos gados sāka sašķobīties, viņa atzina – nekad nav nožēlojusi pilnīgu sevis ziedošanu basketbolam.
Uļjanas Semjonovas aiziešana ir milzīgs zaudējums, taču viņas vārds mūžam paliks ierakstīts Latvijas sporta sirdsapziņā kā piemērs tam, ko var sasniegt ar godīgu darbu, mīlestību pret savu zemi un neizmērojamu gribasspēku.
